Dona Omara dziesma “Bandoleros”, kurā piedalās Tego Kalderons, ir spēcīgs stāstījums, kas iedziļinās to cilvēku dzīvēs un cīņās, kurus sabiedrība bieži dēvē par likumpārkāpējiem vai “bandolero”. Dziesmu teksti ir spīta un lepnuma sajaukums, jo abi mākslinieki pārdomā savus personīgos ceļojumus un izaicinājumus, ar kuriem viņi ir saskārušies sabiedrības spriedumu un aizspriedumu dēļ.
Dons Omārs un Tego Kalderons terminu 'bandolero' lieto metaforiski, lai aprakstītu sevi un savu pieredzi mūzikas industrijā un dzīvē kopumā. Viņi runā par to, ka tiek vērtēti un kritizēti, tomēr viņi izsaka pateicību par savu pašreizējo amatu un panākumiem, ko viņi ir sasnieguši. Dziesma pieskaras noturības un neatlaidības tēmām, jo viņi apņemas turpināt dzīvot saskaņā ar saviem noteikumiem, neskatoties uz negatīvo uztveri, ko citi par viņiem var radīt. Mākslinieki pievēršas arī sociālās netaisnības un korupcijas problēmām, salīdzinot sevi ar politiskajām figūrām, kas pastrādā lielākus noziegumus, bet tiek pakļautas mazākai kontrolei.
Dziesmas koris uzsver viņu apņēmību turpināt virzību uz priekšu ar savu unikālo stilu ('mi tumbao') un autentiskumu ('mis ojos colorao'). Viņi atzīst savus atbalstītājus ('Ustedes to' me lo han dao'), liekot domāt, ka viņu spēks nāk no cilvēkiem, kuri ir bijuši viņiem līdzās. 'Bandoleros' nav tikai dziesma; tas ir apgalvojums par grūtību pārvarēšanu, uzticību sev un tādas sabiedrības spriedumu apstrīdēšanu, kas ātri apzīmē etiķeti un lēni saprot.