Kendrika Lamāra 'PRIDE'. ir dziļa cilvēka stāvokļa izpēte, iedziļinoties mīlestības, lepnuma un tiekšanās pēc perfektas pasaules tēmām. Dziesma sākas ar izteiktu dihotomiju, liekot domāt, ka, lai gan mīlestība var būt bīstama, lepnums galu galā noved pie mūsu sabrukuma. Tas nosaka toni dziesmai, kas ir introspekcija un kritiska gan pret sevi, gan sabiedrību kopumā.
Visā dziesmā Kendriks cīnās ar materiālistiskām vēlmēm un garīgo tukšumu, kas var rasties, dzenoties pēc pasaulīgām mantām. Viņš apšauba to, kas dzīvē ir patiesi svarīgi, pretnostatīdams “laimi vai uzplaiksnījumu” un apdomājot, vai lolot cilvēka sirdi vai to sadalīt. Šīs līnijas atspoguļo iekšējo konfliktu starp virspusējiem panākumiem un patiesu emocionālu piepildījumu. Kendrika dziesmu teksti bieži cīnās ar identitātes, morāles un cilvēciskās pieredzes sarežģītību, kā arī 'PRIDE'. nav izņēmums. Viņa atsauce uz to, ka viņš nav 'perfekts', un viņa neuzticēšanās cilvēkiem ārpus viņu 'virsmas' atklāj neaizsargātību un nevēlēšanos pilnībā iesaistīties nepilnīgajā pasaulē.
Dziesma skar arī sociālos jautājumus, piemēram, rasu nevienlīdzību un sistēmisku pārmaiņu nepieciešamību. Kendriks iztēlojas 'ideālu pasauli', kurā prioritātes tiek saskaņotas: ticība pār bagātībām, jēgpilns darbs pār virspusējām attiecībām un izglītība, nevis ieslodzījums. Viņš kritizē nepildītos solījumus un melus, kas valda sabiedrībā, atzīstot, ka ideāla pasaule ir ilūzija, ko sabojā cilvēka nepilnības. Atkārtotās rindas “Es, man nebija mācīta dalīties, bet rūpes” liecina par personisku audzināšanu, kas akcentēja empātiju, nevis īpašumtiesību, noskaņojumu, kas sasaucas ar dziesmas visaptverošo vēstījumu par cilvēku saiknes un izpratnes vērtēšanu pār lepnumu un materiālismu. 'LEPPOJUMS'. ir atspoguļojošs skaņdarbs, kas mudina klausītājus apsvērt savas vērtības un savas rīcības ietekmi nepilnīgajā pasaulē.