Hozjēra “Would That I” ir bagātīgs metaforu un emociju gobelēns, kas apvieno mīlestības, zaudējuma un abu pārveidojošā spēka tēmas. Dziesmas vārdi ir pārspīlēti ar dabisku tēlu, ar atsaucēm uz kokiem, uguni un pelniem, kas kalpo kā metaforas mīlestības cikliem un tās aiziešanas ietekmei. Sākuma līnijas nosaka toni ar romantisku redzējumu par sievietes matiem, kas pielīdzināti vītola kokam, liekot domāt par dabisku, brīvi plūstošu un apburošu klātbūtni. Pēc tam dziesma iedziļinās mīlestības trūkuma sāpēs, pielīdzinot to kokam, kas zina, ka tas ir jānocērt, lai sniegtu siltumu. Šī rūgti saldā mīlestības nepieciešamības un tās izmaksu atzīšana ir atkārtota tēma visā dziesmā.
Koris kontrastē pagātni ar tagadni, norādot, ka intensīvās mīlestības jūtas ('iedegties') un tās sniegtais komforts ('turi mani cieši') neietilpst pašreizējā mirklī. Šis “ne šovakar” atturēšanās liecina par ilgām pēc pagātnes intensitātes, kas vairs nav pieejama. Atkārtota pārliecība, ka “tu esi labs pret mani”, šķiet, ir pateicīgs apliecinājums mīlestības ilgstošajai laipnībai, neskatoties uz laika gaitā notikušajām izmaiņām. Dziesmas stāstījuma loks ved klausītāju cauri mīlestības ceļojumam, kas spilgti deg, pēc tam izgaist, atstājot paliekošu iespaidu uz sirdi.
Muzikāli Hozjērs ir pazīstams ar savu dvēselisko balsi un spēju sapludināt blūza, folka un indie roka elementus unikālā skanējumā, kas papildina viņa poētiskos tekstus. “Would That I” nav izņēmums, jo tā tracinošā melodija un Hozīra emocionālais izpildījums uzlabo dziesmas tēmas. Dziesmā ir iemūžināta universāla pieredze, pārdomājot pagātnes mīlestības, sāpes, ko rada atlaišana, un loloto atmiņu siltumu. Tas ir apliecinājums mīlestības noturīgajam spēkam un pēdām, ko tā atstāj mūsos ilgi pēc liesmu norises.