Arhitektu dziesma “Curse” iedziļinās ideālas dzīves meklējumu sarežģītībā, bet atklāj, ka šādām nodarbēm bieži ir neparedzēti trūkumi. Dziesmu teksti liecina par vīluma sajūtu paradīzes jēdzienā, jo runātājs atzīst prieka mirkļu dzīšanās izmaksas un tos pavadošos zaudējumus. Frāze “Debesis nāca ar lāstu” ietver dziesmas centrālo tēmu, izceļot paradoksu, ka pat vispieprasītākā pieredze vai sasniegumi var radīt negatīvas sekas.
Dziesmas stāstījums pēta iekšējo konfliktu par vēlmi pēc brīvības un par ļaunāko vienlaikus, norādot uz cīņu ar pesimismu un tieksmi pēc atbrīvošanās. Tēlainība par “brīvu kā putns” kontrastē ar jēdzienu par dienu “šķērsošanu”, kas liecina par spriedzi starp tieksmi pēc neierobežotas eksistences un neizbēgamo laika ritējumu. Runātāja atzīšanās novēlēt ļaunāko pat izmisuma laikā atspoguļo sarežģītu emocionālo stāvokli, iespējams, dodot mājienu uz pašsabotāžu vai dziļi iesakņojušos cinismu.
Arhitekti, kas pazīstami ar savu metalcore skaņu un introspektīviem dziesmu tekstiem, bieži risina eksistenciālas dusmas un cilvēka stāvokļa tēmas. 'Lāsts' turpina šo tradīciju, aužot stāstījumu, kas apšauba pilnības dzīšanās vērtību un laimes autentiskumu. Dziesmas introspekcija aicina klausītājus pārdomāt savus meklējumus un slēptās izmaksas, kas pavada viņu personīgo paradīzi. Spocīgais refrēns “Debesis nāca ar lāstu” kalpo kā atgādinājums, ka katrā sudraba oderē var būt mākonis.