Duelo dziesma “Un Beso” ir smeldzīga balāde, kas iedziļinās sirdssāpes un izmisuma dziļumos, kas pavada attiecību beigas. Dziesmas vārdi ir sirsnīgs lūgums no kāda, kurš cīnās ar sava mīļotā cilvēka nenovēršamo aiziešanu. Dziedātāja lūdz vienu pēdējo skūpstu, žests, kas kādreiz šķita triviāls, bet tagad tam ir milzīga nozīme kā simbols viņu izzūdošajai saiknei. Šis lūgums ir piesātināts ar skumjām, apzinoties, ka viņu mīlestība ir pazudusi, neskatoties uz viņu dziļo pieķeršanos un vēlmi noturēties.
Dziesma pēta rutīnas tēmu un to, kā tā var sagraut pat visspēcīgākās saites. Dziedātāja pārdomā, kā viņu kādreiz nešķiramā dzīve ir kļuvusi attālināta, radot bezpalīdzības un izmisuma sajūtu. Rindas “Como es que fuimos cayendo en la rutina” (Kā mēs iekļuvām rutīnā) atkārtošanās pasvītro apjukumu un sāpes, vērojot, kā lolotās attiecības pasliktinās. Šī introspekcija izceļ universālo cīņu par kaislības un saiknes saglabāšanu ilgtermiņa attiecībās.
Visā dziesmā ir izteikts kontrasts starp dziedātāja gatavību atdot visu un partnera aiziešanas neizbēgamību. Dziesmu teksti pauž dziļu neaizsargātības sajūtu, jo dziedātāja atzīst, ka raud un turas pie cerības, ka viņu mīlestība tomēr varētu tikt izglābta. Atkārtota lūgšana skūpstam kopā ar mīlestības apliecinājumu kalpo kā pēdējais, izmisīgs mēģinājums pārvarēt izveidojušos emocionālo plaisu. “Un Beso” ir aizkustinošs atgādinājums par mīlestības trauslumu un dziļo ietekmi, ko rada kāda cilvēka zaudēšana, kurš kādreiz nozīmēja visu.