Eminema “Narkotiku balāde” ir neapstrādāts un vaļsirdīgs narkotiku lietošanas augstāko un zemāko punktu attēlojums, tverot vielu lietošanas valdzinājumu un postošās sekas. Dziesma sākas ar nostalģisku atskatu uz Eminema jaunības ballīšu ainu, kur narkotikas un alkohols bija jautrības un sociālās mijiedarbības katalizatori. Viņš apraksta progresu no baudas līdz nespējai darboties, zīmējot spilgtu priekšstatu par fizisko un garīgo slodzi, ko var radīt vielas, piemēram, neskaidra runa, koordinācijas zudums un iespējama vemšana.
“Narkotiku balādes” koris ir spokains atgādinājums par narkotiku atkarību, jo Eminems atzīst, ka ir grūti atmest, neskatoties uz negatīvajām sekām. Atkārtojums “kāds turpina raustīt manu piedurkni” metaforiski ilustrē pastāvīgo kārdinājumu un pievilkšanos, ko narkotikas rada indivīdam, apgrūtinot izbēgšanu no viņu tvēriena. Šī iekšējā cīņa ir izplatīta tēma Eminema mūzikā, kurā viņš bieži pēta savas personīgās cīņas ar atkarību un tās ietekmi uz viņa dzīvi.
Dziesma skar arī vieglprātību, kas rodas ar narkotiku lietošanu, piemēram, braukšanu reibumā un riskantu uzvedību. Eminems pārdomā savu pagātni ar fatālisma sajūtu, liekot domāt, ka, lai gan viņš atzīst kaitējumu, viņš ir arī samierinājies ar izvēlēto dzīvesveidu. Dziesmas nobeiguma panti paredz nākotni, kur viņš iztēlojas sevi kā gados vecāku vīrieti, kurš joprojām ir pagātnes lēmumu iespaidā, norādot uz narkotiku ilglaicīgo ietekmi uz cilvēka dzīvi. “Narkotiku balāde” kalpo kā brīdinošs stāsts, uzsverot atkarības ciklisko raksturu un izaicinājumus, kas saistīti ar atbrīvošanos no tās tvēriena.