Dominika Fike dziesma 'THICKRICK' iedziļinās ievainojamības sarežģītībā un fasādēs, ko cilvēki bieži uzklāj, lai sevi aizsargātu. Atkārtota tetovējumu pieminēšana kalpo kā metafora šīm fasādēm — redzamiem marķieriem, kas varētu liecināt par stingrību vai noturību, bet galu galā nepasargā no emocionālām sāpēm vai viltus. Fike uzsver, ka, neskatoties uz šiem ārējiem simboliem, gan viņš, gan viņa partneris ir pakļauti maldināšanai un meliem, uzsverot kopīgu cilvēku neaizsargātības pieredzi.
Dziesmu teksti arī pēta tēmu par regresiju uz bērnišķīgu uzvedību, saskaroties ar emocionālu stresu. Fike atzīst, ka, nonākot stūrī, uzvedas kā bērns, un šo noskaņojumu viņš pauž arī savam partnerim. Šī atzīšana par atgriešanos pie nevainīgāka, iespējams, mazāk racionāla stāvokļa zem spiediena, uzsver domu, ka ikvienam ir vājuma brīži neatkarīgi no tā, kā viņi ārēji sevi parāda. “Es zinu, kā tu jūties” atkārtošana palīdz radīt empātijas un savstarpējas sapratnes sajūtu, liekot domāt, ka šīs ievainojamības nav unikālas, bet gan kopīgas cilvēku attiecībās.
Turklāt dziesma pieskaras krišanas neizbēgamībai — gan tiešā, gan metaforiskā nozīmē. Frāze 'divi ceļi, jebkurā brīdī, kad mēs varētu nokrist uz tiem' norāda uz gatavību pakļauties emocionālajam svaram, pastiprinot domu, ka neviens nav imūns pret dzīves izaicinājumiem. Šajā rindiņā ir ietverts dziesmas pamatvēstījums: ka, neskatoties uz mūsu centieniem izskatīties spēcīgiem un nesalaužamiem, mēs visi esam pakļauti vājuma brīžiem un mums ir jāatzīst un jāpieņem šī mūsu cilvēcības daļa.