Naktī skatos uz viņu, melnā kleitā
Ar tik augstiem papēžiem, ka tie liek man staigāt tik skaisti
Viņas smaids ir tik maigs, viņas pērļu acis
Un mēness gaisma atspīd viņas zīda ādā
Uz viņas zīda ādas
Un, kad es paņemu viņas roku, es skūpstu viņas mīļās lūpas
Es apmaldos viņa skatienu, nav vārdu, kas to varētu izskaidrot.
Viņas smaids ir tik maigs, viņas pērļu acis
Un uz viņas zīda ādas atspīd Mēness gaisma
Uz viņas zīda ādas
Un vai jūs kādreiz esat redzējuši
Iegūstiet patvērumu saulē ar jūras viļņiem
Pienāca nakts
Es sāku šo sapni un neplānoju mosties
Ak nē, nē, nē
Priekš mums