Kanserbero “Jeremías 17-5” ir neapstrādāta un intensīva nodevības, neuzticēšanās un cilvēka dabas skarbās realitātes izpēte. Dziesmas nosaukumā ir atsauce uz Bībeles pantu Jeremijas 17:5, kas brīdina neuzticēties cilvēkiem, nevis Dievam, nosakot toni dziesmas visaptverošajai tēmai par nodevību un uzticības veltīgumu. Kanserbero, Venecuēlas reperis, kas pazīstams ar saviem filozofiskajiem tekstiem un sociālajiem komentāriem, iedziļinās personīgajā pieredzē un novērojumos, zīmējot drūmu pasaules ainu, kādu viņš to redz.
Dziesmas “Jeremías 17-5” teksti atspoguļo Kanserbero vīlēšanos cilvēkos un sabiedrībā. Viņš runā par brīdinājumu par skaudības un nodevības briesmām, un ar saviem pantiem viņš pauž dziļu nodevības sajūtu no tiem, kurus viņš kādreiz uzskatīja par tuviem. Dziesma ir piepildīta ar metaforām un līdzībām, kas vēsta par pasauli, kurā dominē pašlabums un egoisms, kas noved pie sadursmēm un maldināšanas. Canserbero dzemdības ir piepildītas ar emocijām, uzsverot sāpes un dusmas, kas rodas nodevības gadījumā.
Kanserbero vēstījums ir skaidrs: uzticēšanās ir bīstama azartspēle pasaulē, kas piepildīta ar liekulību un savtīgumu. Viņš iesaka klausītājiem paļauties uz sevi, norādot, ka pat tuvākie var vērsties pret jums. Dziesma sasaucas ar ikvienu, kurš ir izjutis nodevības dzēlienu, un tā kalpo kā brīdinošs stāsts par briesmām, kas rodas, pārāk viegli uzticoties citiem. Kanserbero liriskā veiklība un spēja nodot sarežģītas emocijas caur viņa mūziku ir padarījusi 'Jeremías 17-5' par spēcīgu un ilgstošu skaņdarbu viņa diskogrāfijā.