Grupas ENHYPEN dziesma “Chaconne” ir dziesma, kas iedziļinās sevis stiprināšanas tēmās un pievilcībā, kas saistīta ar savas tumšās puses aptvēršanu. Dziesmu teksti zīmē ēnainu, bezsaules pils attēlu ar vilinošu smaržu, kur varonis tiek pielīdzināts briesmonim, kas ir spožāks par sauli. Šī metafora liecina par sevis godināšanu, pat ja tas nozīmē tādu aspektu iekļaušanu, kurus sabiedrība var uzskatīt par briesmīgiem vai nevēlamiem. Atkārtotās atsauces uz deju, it īpaši 'chaconne', kas ir dejas veids, simbolizē nepārtrauktu un neatvainojamu pašizpausmi.
Dziesmas koris, uzstājot uz dejošanu 'mūžīgi' un 'uz', uzsver ideju par mūžīgu sevis svinēšanu, pat saskaroties ar sabrukumu, kā to attēlo 'salauztais spogulis'. Dejošanas tēlu tumsā un „ballītes” pieminēšanu sev varētu interpretēt kā prieka un skaistuma atrašanu savā unikālajā identitātē, prom no sabiedrības normām un cerībām. Līnija “Es tikai gribu dejot tālāk, nav gala” pastiprina priekšstatu par nebeidzamu sevis izzināšanas un sevis svinēšanas ceļojumu.
Turklāt dziesma pieskaras tēmai par mīlestību pret visu skaisto, pat ja tās ir nolādētas, liekot domāt par spītību nāves bailēm vai sabiedrības spriedumiem. Galvenā varoņa apņēmība turpināt dejot, pat ja tas ir lāsts, izceļ spēcīgu vēstījumu par dzīvi pēc saviem noteikumiem un skaistuma atrašanu haosa vai pagrimuma vidū, līdzīgi kā zieds, kas zied no miruša stāvokļa.