Grāmatā “Wutiwant” saraunh0ly iedziļinās sevis atrašanas sarežģītībā un cīņā par dzīves jēgas atrašanu. Dziesmu tekstu atkārtotais raksturs, īpaši rindiņa 'Es nezinu, ko es gribu, bet es zinu, ka tas nav šis', uzsver neapmierinātības un apjukuma sajūtu. Šis atkārtojums uzsver mākslinieka iekšējo konfliktu un sajūtu, ka ir iestrēdzis situācijā, kas neatbilst viņu patiesajām vēlmēm. Frāze “Šie vārdi neko nenozīmē, kad tie atstāja manas lūpas” liek domāt par veltīguma sajūtu un izrunāto vārdu pārejošo raksturu, uzsverot grūtības formulēt savas patiesās jūtas un vēlmes.
Dziesma pēta arī identitātes tēmu un pašizpratnes meklējumus. Rindas 'Vairāk nomodā manā sapņā, vai tas tiešām bijāt man blakus?' norāda uz neskaidru līniju starp realitāti un sapņiem, liekot domāt, ka mākslinieks savos sapņos jūtas dzīvāks un autentiskāks nekā nomoda dzīvē. Šis sapnim līdzīgais stāvoklis varētu simbolizēt ilgas pēc citas realitātes vai dziļāku saikni ar sevi. Atkārtots jautājums 'Kam man vajadzētu iepriecināt?' atspoguļo spiedienu izpildīt ārējās cerības un cīņu, lai līdzsvarotu personīgās vēlmes ar sabiedrības prasībām.
Saraunh0ly muzikālais stils, ko raksturo tā introspektīvie teksti un minimālistisks iestudējums, pastiprina dziesmas emocionālo dziļumu. Reti instrumenti ļauj klausītājam koncentrēties uz neapstrādātām, nefiltrētām emocijām, ko pārraida dziesmu teksti. 'Wutiwant' ir smeldzīgs cilvēka stāvokļa izpēte, tverot universālu mērķa meklējumu un izpratnes pieredzi pasaulē, kas bieži šķiet satriecoša un mulsinoša.