Ritas Kūlidžas dziesma “We're All Alone” ir smeldzīga balāde, kas runā par vientulības, bēgšanas un dzīves un mīlestības pārejošo raksturu. Dziesmu teksti liecina par samierināšanos ar neizbēgamajām pārmaiņām un beigām, kas nāk ar laiku, bet arī aicina atrast mieru un mierinājumu šajos izolācijas brīžos.
Sākuma rindas nosaka melanholisku toni ar nebeidzama lietus tēlu, kas simbolizē skumju vai grūtību periodu. Pēc tam dziesma pāriet sapņainā stāvoklī, aicinot klausītāju aizbēgt no realitātes un rast mierinājumu 'zem viļņiem' vietā, kas 'sen aizmirsta tagad'. To varētu interpretēt kā metaforu meklēt patvērumu savā prātā vai kopīgā atmiņā ar mīļoto. “Mēs visi esam vieni” atkārtojums kalpo kā atgādinājums par vientulības universālo pieredzi, bet arī liecina par vienotības sajūtu šajā kopīgajā vientulībā.
Dziesmas pēdējā daļa iesaka 'aizvērt logu' un 'nomierināt gaismu', ko var uzskatīt par metaforu, lai izslēgtu ārpasauli un tās nepatikšanas. Frāze “lai viss sākas” nozīmē pagātnes nastas atbrīvošanu un kaut kā jauna sākumu, pat ja tas ir ceļojums, kas jāveic vienam. Dziesmas maigā, nomierinošā melodija papildina tās vēstījumu par iekšējā miera un pieņemšanas atrašanu dzīves nepastāvības vidū.