Teilores Sviftas darbs “Tā, kā es tevi mīlēju” ir smeldzīgs izpēti par kontrastējošām emocijām attiecībās, tverot dihotomiju starp stabilu, tomēr neiedvesmojošu mīlestību un vētrainām, kaislīgām pagātnes attiecībām. Sviftas sarakstītā dziesma ir pazīstama ar savu neapstrādāto emocionālo godīgumu, kas ir viņas dziesmu rakstīšanas stila pazīme, īpaši viņas agrākajā kantrī pop laikmetā. Dziesmu teksti krāso spilgtu priekšstatu par jaunu sievieti, kas atrodas starp savu pašreizējo attiecību komfortu un intensīvajām jūtām, ko viņa piedzīvoja ar bijušo mīļāko.
Dziesmas pantos galvenās varones pašreizējo partneri raksturo kā perfektu uz papīra – saprātīgu, cieņpilnu un draugu un ģimenes mīlētu. Viņš dara visu pareizi, sākot ar durvju atvēršanu un beidzot ar precīziem telefona zvaniem, tomēr pamatā ir neapmierinātības sajūta. Sviftas koris atklāj viņas emocionālā konflikta būtību: viņai pietrūkst pagātnes mīlestības ugunīgā, neparedzamā rakstura. Dziesmas vārdi “kliedz, cīnās un skūpstās lietū” simbolizē attiecības, kas bija dzīvas ar neapstrādātām emocijām un intensitāti, kas, viņasprāt, trūkst viņas pašreizējās, stabilākās partnerattiecībās.
Dziesmas “The Way I Loved You” tilts un pēdējais koris noved pie dziesmas emocionālās kulminācijas. Svifta atzīst fasādi, ko viņa saglabā savās pašreizējās attiecībās, atzīstot, ka, neskatoties uz sirdssāpes trūkumu, viņa vispār neko nejūt. Pretstatījums “mežonīgs un traks” ar “ērti” pasvītro dziesmas tēmu par ilgām pēc mīlestības, kas ir tikpat tracinoša, kā uzmundrinoša. Sviftas spēja izteikt mīlestības un attiecību sarežģītību sasaucas ar daudziem klausītājiem, padarot dziesmu “The Way I Loved You” par salīdzināmu himnu tiem, kas ir pieredzējuši rūgteno dabu, pārejot no kaislīgas mīlestības uz komponētāku.