Hozīra dziesma “Talk” ir bagātīgs lirisku atsauču gobelēns, kas savijas ar vēlmju, mītu un cilvēka stāvokļa tēmām. Dziesma lielā mērā balstās uz grieķu mītu par Orfeju un Eiridiki, izmantojot to kā metaforu, lai izpētītu dziedātāja jūtu intensitāti un to, cik tālu viņš varētu meklēt mīlestību. Dziesmas teksti liecina par dziļām vēlmēm būt par visu viņa pieķeršanās objektam, iemiesojot gan dziļās skumjas, gan galīgo piedošanu, kas atrodama mitoloģiskajā pasakā.
Dziesmas stāstošā balss pauž vēlmi būt “balsij, kas mudināja Orfeju”, izceļot vēlmi būt par vadošo spēku pat traģēdijas priekšā. “Bhaktas bezizvēles cerības” un “bhaktas šausmīgās vajadzības” pieminēšana atspoguļo milzīgās emocijas, kas var virzīt cilvēku rīcību. Tas, ka Hoziers izmanto šīs mitoloģiskās atsauces, paaugstina dziesmas mīlestības attēlojumu episkā mērogā, liekot domāt, ka tajās iesaistītās jūtas ir tikpat spēcīgas un mūžīgas kā stāsti par pašiem dieviem.
Tomēr dziesmu tekstos ir jūtama arī atturības sajūta, jo dziedātājs atzīst, ka cenzējis savus vārdus, baidoties atklāt savas iztēles un vēlmes dziļumu. Šī spriedze starp izteiksmi un atturību piešķir dziesmai sarežģītības slāni, jo tā runā par universālo cilvēka ilgošanās pieredzi un bailēm no neaizsargātības, kas to bieži pavada. “Runāšana” ir poētiska cilvēka sirds izpēte, kas notiek uz seno mītu fona, un tā sasaucas ar paša klausītāja mīlestības un vēlmju pieredzi.