Boba Mārlija dziesma “Sun Is Shining” ir dziesma, kas izstaro pozitīvismu un cerības sajūtu. Dziesmas vārdi ir vienkārši, taču dziļi, atspoguļojot Mārlija spēju ar savu mūziku nodot spēcīgus vēstījumus. Dziesma sākas ar dabas skaistuma svinēšanu, jo spīd saule un laiks ir salds, un Mārlijs norāda, ka tas spēj iedvesmot kustēties un dejot. Šis atklājums rada prieku un atzinību par vienkāršiem dzīves priekiem.
Atkārtota frāze “Uz glābšanu, šeit es esmu” liecina par gatavību piedāvāt palīdzību un atbalstu. Mārlija paziņojums “kur es stāvu” ir klātbūtnes un uzticamības apliecinājums. Viņš vēlas, lai viņa klausītāji zinātu, ka viņš ir viņu labā, stingri turas savā pārliecībā un ir gatavs sniegt mierinājumu. Dziesma skar arī noturības un atjaunotnes tēmas, atsaucoties uz dažādām nedēļas dienām, kas simbolizē notiekošo dzīves ciklu un iespēju, ko sniedz katra jauna diena.
Mārlija norāde uz to, ka viņš ir 'arī varavīksne', kad rīts pulcējas varavīksnei, ir daudzveidības un vienotības metafora. Tas ir atgādinājums, ka mēs visi esam viena un tā paša cilvēces spektra daļa. Dziesma noslēdzas ar aicinājumu “pacelt galvas un slavēt Jah”, kas ir Mārlija rastafarisma ticības pamāšana, uzsverot pateicību un garīgo apziņu. “Sun Is Shining” nav tikai labas pašsajūtas dziesma; tā ir himna solidaritātei, iedrošinājumam un nerimstošai tiekšanās pēc pozitīvisma, kas viss ir iestatīts Mārlijam raksturīgā regeja skanējuma ritmā.