Teita Makreja dziesma “stay done” iedziļinās vētrainu attiecību sarežģītībā, kur robežas starp mīlestību un nicinājumu ir izplūdušas. Dziesmu teksti pauž cīņu par vēlmi izbeigt attiecības, kas acīmredzami ir neveselīgas, tomēr izjūtot neatvairāmu vilkmi pret cilvēku. Makreja šīs dinamikas attēlojums ir neapstrādāts un salīdzināms, tverot mīlestības un naida saiknes būtību, ko, iespējams, ir piedzīvojuši daudzi klausītāji.
Dziesma sākas ar rezignācijas sajūtu, atzīstot, ka attiecības ir sasniegušas zemāko punktu, tomēr augstākajos un zemākajos brīžos ir atkarību izraisoša kvalitāte, kas liek stāstītājam atgriezties. Frāze “Vairumam tu esi miris, man ir skumji” liek domāt, ka citi partneri parasti uztver negatīvā gaismā, taču stāstītājs joprojām ir emocionāli ieguldīts, pat ja viņš ir dusmīgs. Tas rada pamatu konflikta stāstījumam, kurā stāstītājs tiek plosīts starp racionālu lēmumu aiziet un emocionālu nespēju palikt malā.
Makreja izmantotais kontrastējošs tēls, piemēram, būt “labākajiem draugiem un ienaidniekiem” un partneris ir “labs līdz brīdim, kad tu esi miris”, izceļ attiecību nepastāvīgo raksturu. Atkārtojums “Es vienkārši nevaru palikt ar tevi galā” uzsver ciklisko šķiršanās un saprašanās modeli, kas ir izplatīta tēma attiecībās, kurās līdzās pastāv dziļi sakari un toksiski modeļi. Dziesma sasaucas ar tiem, kuri ir jutušies iestrēguši cilpā, kas vēlas virzīties uz priekšu, bet jūtas nespējīgi to darīt, padarot “palieciet darīts” par skarbām pārdomām par cīņu, lai atbrīvotos no kāda, kurš vienlaikus ir gan mierinājuma, gan sāpju avots.