Maila Smita dziesma “Stargazing” ir sirsnīga oda mīlestībai, kas šķiet mūžīga un lemta. Dziesmu teksti zīmē spilgtu mirkļa attēlu, kas ir iesaldēts laikā, līdzīgi kā fotogrāfija, kur dziedātāja izjūt nepārvaramu pastāvības un saiknes sajūtu, skatoties mīļotā acīs. Šie attēli veido pamatu stāstījumam par dziļas saiknes atpazīšanu, kas, šķiet, ir pastāvējusi vienmēr, pat ja bija vajadzīgs laiks, lai to realizētu.
Koris uzsver šīs saiknes dziļumu ar lūgumu 'ņemt manu sirdi, nesalauzt to' un 'mīli mani līdz kauliem'. Šīs līnijas pauž neaizsargātību un dziļu tieksmi pēc mīlestības, kas ir nesatricināma un visaptveroša. Atkārtotais priekšstats par izniekoto laiku liek domāt par nožēlu par to, ka šo mīlestību neatpazinu ātrāk, bet arī par atvieglojumu un prieku beidzot to atrast. “Zvaigžņu vērošanas” metafora simbolizē abu attiecību brīnumu un bezgalīgās iespējas, kā arī ideju par dvēseļu savstarpēju saikni, kas liecina par garīgu vai liktenīgu saikni.
Visā dziesmā atkārtojas apzināšanās un apliecinājuma tēma. Rindas “viņi saka, ka tu to zini, kad tu to zini un es zinu” atspoguļo noteiktību un skaidrību par attiecībām. Dziesma atspoguļo dvēseles radinieka atrašanas būtību, kādu, kurš liek justies dzīvam un pilnīgam. Atkārtota frāze “jūs bijāt tur visu laiku” pasvītro domu, ka šai mīlestībai vienmēr bija jābūt, pat ja bija vajadzīgs laiks, lai tā piepildītos. “Zvaigžņu vērošana” ir skaisti svētki mīlestībai, kas jūtama gan mūžīga, gan liktenīga, iemūžinot burvību atrast kādu, kurš jūtas kā mājās.