Romeo Santosa dziesma 'Soberbio' iedziļinās vīrieša emocionālajā satricinājumā, kurš zaudējis mīlestību savas augstprātības un lepnuma dēļ. Dziesmu teksti zīmē galveno varoni, kurš reiz jutās neuzvarams, salīdzinot sevi ar Supermenu un uzskatot, ka viņš ir imūns pret sāpēm. Tomēr viņa 'princeses' aiziešana atstāj viņu izmisuma stāvoklī, jo viņš saprot, ka viņa bagātība un slava nevar atpirkt zaudēto mīlestību. Dziesmas nosaukums 'Soberbio', kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē 'augstprātīgs' vai 'lepns', ietver dziesmas galveno tēmu: cilvēka krišanu, kurš domāja, ka viņš ir augstāks par savas rīcības emocionālajām sekām.
Stāstījumu vēl vairāk bagātina metaforiskā atsauce uz Titāniku, kuru nogrimst redzēja viņa vectēvs. Šis mājiens kalpo kā atgādinājums, ka, tāpat kā it kā nenogremdējamais kuģis, arī galvenais varonis nav neiznīcināms un tagad saskaras ar paša emocionālā Titānika vraku. Dziesmas melanholisko toni pasvītro atkārtotais koris, kurā galvenais varonis atzīst savu sakāvi un atzīst, ka patiesa mīlestība ir nenovērtējama un to nevar aizstāt ar materiālām mantām.
Dziesmas emocionālo smagumu nes smeldzīgais galvenā varoņa tēls, ko ieskauj greznība, bet vajā mīlestības trūkums. Kabatā atstātās zīmītes pieminēšana nozīmē šķiršanās galīgumu, un atkārtotā rindiņa “Me quiero morir” (Es gribu mirt) uzsver viņa nožēlas un bēdu dziļumu. Romeo Santoss, kurš pazīstams ar savu bačatas mūziku, izmanto žanram raksturīgo ģitāru, lai izteiktu galvenā varoņa skumjas, padarot “Soberbio” par spēcīgu balādi par lepnuma sekām un mīlestības neaizvietojamo dabu.