Divi kraukļi vecajā ozolā
Un viens tev un viens man
Un zilās zvaniņas decembra beigās
Es tagad visu laiku redzu zīmes
Pēdējo reizi mēs gulējām kopā
Bija kaut kas, kas tur nebija
Tu nekad negribēji mani satraukt
Bet es esmu tas, kurš tagad slīkst
Šajās dienās es varētu gulēt mūžīgi
Jo savos sapņos es tevi atkal redzu
Bet šoreiz konkretizēta pilnīgāka seja
Savā apstiprinājuma kleitā
Tas bija tā, it kā jūs apciemot mani
Lai paziņotu, ka tev viss kārtībā
Tas bija tā, it kā jūs apciemot mani
Vienmēr uztraucies par kādu citu
Jūsu bērēs es biju tik sarūgtināts
Tātad, tik apbēdināts
Savā dzīvē tu biji lielāks par šo
Statueisks
Es tagad visu laiku redzu zīmes
Ka tu neesi miris, tu guli
Es ticu visam, kas tevi atgriež mājās pie manis