Cocteau Twins dziesma 'Sea, Swallow Me' ir sapņains un mīklains skaņdarbs, kas ir pretrunā ar tiešo interpretāciju, līdzīgi kā grupai raksturīgais stils. Cocteau Twins, kas pazīstama ar savām ēteriskajām skaņu ainavām un raksturīgo, bieži vien neatšifrējamo Elizabetes Freizeres vokālu, rada skaņas pasauli, kas aicina klausītājus atrast savu nozīmi abstraktā veidā. Izņēmums nav arī dziesmas “Jūra, norij mani” teksti ar frāzēm, kas izraisa ilgas un vēlmi pēc pārvērtībām vai bēgšanas.
Atkārtota rindiņa “Kliedzu, es gribēju savu” liecina par ilgām pēc kaut kā vienkārši nepieejamā, kaut kā dziļi personiska un, iespējams, nesasniedzama. Jūras tēls kā brīvības simbols un spēks, kas var “stāvēt uz vietas, lai meklētu un pārvaldītu pasauli”, nozīmē plašu, spēcīgu un atbrīvojošu vienību. To varētu interpretēt kā metaforu zemapziņai vai nezināmiem cilvēka psihes dzīlēm, kur var rast gan mierinājumu, gan bezgalības sajūtu.
Dziesmu tekstu noslēpumainais raksturs apvienojumā ar atmosfērisko mūziku rada noskaņu, kas ir gan tracinoša, gan mierinoša. Šķiet, ka dziesma aptver sajūtu, ka atrodaties uz sapratnes sliekšņa vai liela atklājuma sliekšņa, vienlaikus atzīstot arī atlikušā noslēpuma skaistumu. “Jūra, norij mani” ir apliecinājums Cocteau Twins spējai radīt dziesmas, kas rezonē emocionālā līmenī, pat ja vārdi ir pretrunā ar tradicionālo interpretāciju.