Man bija labi, tikai puisis dzīvoja viens pats
Gaidot, kad debesis nokritīs
Tad tu piezvanīji un mainīji visu, lelle
Samtainas lūpas un acis, lai mani ievilktu
Mēs abi zinām, ka jūs jau uzvarēsit
Mmm, tavs sākotnējais grēks
Tu reiz mani apmānīji ar savām acīm, mīļā
Tu mani divreiz apmānīji ar saviem meliem
Un es saku
Sāra smaida tā, it kā Sārai būtu vienalga
Viņa dzīvo savā pasaulē tik neapzināti
Vai viņa zina, ka mans liktenis ir viņas rokās?
Sāra, Sāra, Sāra, Sāra
Ak, Sāra, Sāra, vai tu mani glāb?
Pamostaties no skūpsta, un jūs esat ceļā
Es ļoti cerēju, ka tu paliksi
Bet tu aizgāji un gāji savu ceļu, mīļā
Man nav nekas pretī, velti laiku, man ir ko darīt
Turklāt sēdēt un gaidīt tevi
Ak, un es ceru, ka arī tu dari, ak
Tu reiz mani apmānīji ar savām acīm, mīļā
Tu mani divreiz apmānīji ar saviem meliem
Un es saku
Sāra smaida tā, it kā Sārai būtu vienalga
Viņa dzīvo savā pasaulē tik neapzināti
Vai viņa zina, ka mans liktenis ir viņas rokās?
Sāra
Ak, Sāra, vai tu mani izglābi?
Un tas mani iekšēji nogalina
Patērējot visu manu laiku, tu esi mani atstājis aklu
Un, kad es domāju, ka man ir taisnība, jūs atņemat manu lepnumu
Tu to visu meti malā, bet es saku
Sāra smaida tā, it kā Sārai būtu vienalga
Viņa dzīvo savā pasaulē tik neapzināti
Vai viņa zina, ka mans liktenis ir viņas rokās
Sāra, Sāra
Ak, Sāra, Sāra, vai tu mani glāb?