Grupas Falling In Reverse dziesma “Ronald” iedziļinās pieaugšanas skarbajā realitātē un saskarsmē ar pasaules tumšākajiem aspektiem. Sākuma rindiņas atspoguļo nostalģiskas ilgas pēc vienkāršāka, drošāka laika, kas ir pretstatā asajai atziņai, ka pasaule var būt 'izsodīta vieta'. Šī pāreja no nevainības uz apzināšanos ir bieži sastopama tēma daudzās grupas dziesmās, bieži pētot naivuma zaudēšanu un pieaugušo dzīves skarbās patiesības.
Dziesmu teksti ir piepildīti ar spilgtiem tēliem un metaforām, piemēram, “Nāve ir pie tavām durvīm” un “Pakaries kā parazīts”, kas rada tuvojošā nolemtības sajūtu un cīņu par izdzīvošanu naidīgā vidē. Atkārtotās atsauces uz nāvi un vardarbību, piemēram, “pavelciet sprūdu, iedodiet lodi svešiniekam”, izceļ pasauli, kurā briesmas ir visuresošas, un izdzīvošana bieži vien šķiet kā žilete.
Dziesma skar arī spīta un noturības tēmas. Tādas rindas kā “Es nekad nebūšu tas, kas kādreiz atkāpsies” un “Nekad neapgriezies un neskrien” uzsver atteikšanos ļauties tumsai, neskatoties uz lielajām izredzēm. Šī spītība ir Falling In Reverse mūzikas iezīme, bieži atainojot cīņu pret iekšējiem dēmoniem un ārējām likstām. Dziesmu tekstu haotiskais un intensīvais raksturs atspoguļo grupas muzikālo stilu, kurā posthārdkors saplūst ar repa un metāla elementiem, radot skanējumu, kas ir gan agresīvs, gan emocionāli uzlādēts.
'Ronalds' pēta arī ideju par sabiedrības pagrimumu un morālo pagrimumu. Dziesmu tekstos ir pieminēti 'miris vīrietis, kas pieķēries troņa apakšai' un 'velns, kuru jūs pazīstat', norādot uz pasauli, kurā korupcija un ļaunums ir dziļi iesakņojušies. Dziesmas ātrā izpilde un sarežģītā vārdu spēle, īpaši pēdējos pantos, atspoguļo steidzamības un haosa sajūtu, atspoguļojot tajā aprakstītās pasaules nemierīgo stāvokli. Šis sabiedrības, kas atrodas uz sabrukuma sliekšņa, attēlojums ir spēcīgs komentārs par mūsdienu problēmām, kas sasaucas ar klausītājiem, kuri jūtas vīlušies par pašreizējo situāciju.