Filmā “Atlikumi” Kriss Brauns pēta emocionālo sarežģītību, kas rodas pēc attiecību beigām. Dziesmu teksti atklāj apjukuma un sāpju stāvokli, kurā mākslinieks nonāk starp pagātni un tagadni. Viņš piemin, kā viņa naktis ir kļuvušas sarežģītas un rīti apjukuši, liekot domāt par nepārtrauktu cīņu, lai tiktu galā ar ieilgušajām zaudētās mīlestības sajūtām ('Nezinu, kad manas naktis kļuva tik sarežģītas / Nevaru atcerēties, ka mani rīti kādreiz bijuši' tas izbalējis ').
Dziesma attiecas arī uz Brauna mēģinājumu kontrolēt savas emocijas, svārstoties starp miera mirkļiem un skumjām ('One minute I'm cool and then next I'm trippin', nē'). Viņš prāto, vai visas attiecībās ieguldītās pūles ir bijušas veltas, pārdomājot mīlestības uzbūvi un tai sekojošo iznīcināšanu. Jautājuma 'Kam ir visa mana mīlestība' atkārtošanās? uzsver savas bažas par to, kurš tagad saņem to, ko viņš kādreiz piedāvāja no visas sirds. Šī atkārtošanās rada izmisuma un neapmierinātības sajūtu, uzsverot grūtības virzīties tālāk, kad cilvēks joprojām ir iestrēdzis pagātnē.
Turklāt Brauns pauž nodevības un greizsirdības sajūtu, it īpaši, ja viņš piemin, ka viņam nepatīk domāt, ka viņa bijušais partneris varētu dalīties intīmos brīžos un iesaukās ar kādu citu. Dziesma ir pārdomas par sāpēm un grūtībām pieņemt to, ka kāds tik svarīgs jūsu dzīvē tagad pāriet ar kādu citu.
Vārds “atlikumi” dziesmas nosaukumā attiecas uz jūtu pēdām, kas paliek pēc attiecību beigām. Brauns jautā, kurš tagad saņem mīlestību un laiku, ko viņš agrāk veltīja savam bijušajam partnerim. Šī bijusī draudzene, tāpat kā pats stāstītājs, iespējams, arī nav veltījusi sevi attiecībām, kā redzams pantos 'Pateicu, ka nevēlies redzēt turpinājumu / es meloju', kad teicu, ka sajūta ir abpusēja, ak / Bija vajadzīgs laiks, lai saprastu, ka mēs esam dažādi cilvēki / Un mīlestība ir akla, es redzu, ka mīlestība ir akla', kas padara beigas vēl sarežģītākas.