Kad līst lietus, līst
Bet tu pat nepamanīji, ka vairs nelīst
Ir grūti elpot, kad viss, ko tu zini, ir
Cīņa par palikšanu virs pieaugošās ūdens līnijas
Nu beidzot debesis ir pavērušās
Lietus un vējš pārstāja pūst
Bet jūs atkal esat iestrēdzis tajā pašā vecajā vētrā
Tu cieši turies pie sava lietussarga
Nu, mīļā, es tikai mēģinu tev pateikt
Ka virs jūsu galvas vienmēr ir bijusi varavīksne
Ja jūs redzētu to, ko es redzu, jūs būtu akli no krāsām
Dzeltens, sarkans un oranžs, un zaļš, un vismaz miljons citu
Tāpēc piesien banti, novelc mēteli un paskaties apkārt
Jo beidzot debesis ir atvērušās
Lietus un vējš pārstāja pūst
Bet jūs atkal esat iestrēdzis tajā pašā vecajā vētrā
Tu cieši turies pie sava lietussarga
Nu, mīļā, es tikai mēģinu tev pateikt
Ka virs jūsu galvas vienmēr ir bijusi varavīksne
Virs jūsu galvas vienmēr ir karājusies varavīksne