Es redzēju viņu sēžam lietū
Lietus lāses krīt viņai virsū
Šķita, ka viņai bija vienalga
Viņa tur sēdēja un man uzsmaidīja
Tad es zināju (es zināju, zināju, zināju, zināju)
Viņa varētu mani padarīt laimīgu (laimīgu, laimīgu, viņa varētu mani padarīt ļoti laimīgu)
Ziedi viņas matos
Ziedi visur (visur)
(Es mīlu puķu meiteni) Ak, es nezinu, kāpēc, viņa vienkārši piesaistīja manu uzmanību
(Es mīlu puķu meiteni)
Viņa šķita tik mīļa un laipna, viņa iezagās manā prātā
(Manam prātam, manam prātam)
Es zināju, ka man jāsaka sveiki (sveiki, sveiki)
Viņa man uzsmaidīja
Un viņa paņēma manu roku
Un mēs gājām pa parku vieni
Un es zināju (es zināju, zināju, zināju, zināju)
Viņa bija mani padarījusi laimīgu (laimīgu, laimīgu, viņa bija mani padarījusi ļoti laimīgu)
Ziedi viņas matos
Ziedi visur
(Es mīlu puķu meiteni) Ak, es nezinu, kāpēc, viņa vienkārši piesaistīja manu uzmanību
(Es mīlu puķu meiteni)
Viņa šķita tik mīļa un laipna, viņa iezagās manā prātā
(Manam prātam, manam prātam)
Pēkšņi Saule izlauzās cauri (skat. Sauli)
Es pagriezos, viņa bija prom (kur viņa devās?)
Un viss, kas man bija palicis, bija viens mazs zieds manā rokā
Bet es zināju (es zināju, zināju, zināju, zināju)
Viņa bija mani padarījusi laimīgu (laimīgu, laimīgu, viņa bija mani padarījusi ļoti laimīgu)
Ziedi viņas matos
Ziedi visur
(Es mīlu puķu meiteni)
Vai viņa man bija realitāte vai tikai sapnis?
(Es mīlu puķu meiteni)
Viņas mīlestība man parādīja ceļu, kā atrast saulainu dienu (saulaina diena, saulaina diena)
(Es mīlu puķu meiteni)
Vai viņa man bija realitāte vai tikai sapnis?
(Es mīlu puķu meiteni)