De La Ghetto dziesma “Putipuerca” ir provokatīvs un pretrunīgs skaņdarbs, kas iedziļinās izlaidības un sabiedrības sprieduma tēmās. Termins “putipuerca” ir nievājošs slengs, ko izmanto, lai aprakstītu sievieti, kas tiek uztverta kā izlaidīga. Dziesmas vārdi atkārtoti uzsver šo apzīmējumu, uzsverot, kā attiecīgā sieviete ir pazīstama ar savu seksuālo uzvedību gan savā kopienā, gan ārpus tās.
Dziesmā piedalās vairāki mākslinieki, no kuriem katrs pievieno pantus, kas tālāk pēta sievietes reputāciju un viņu pašu mijiedarbību ar viņu. Dziesmu teksti ir skaidri un objektivizē sievieti, koncentrējoties uz viņas seksuālo pieejamību un baudu, ko viņa sniedz vīriešiem. Šo tēlu pastiprina atkārtojošais un lipīgais koris, kas uzsver sievietes izlaidību kā noteicošo īpašību.
Kultūras ziņā “Putipuerca” atspoguļo plašāku tendenci regetona un pilsētas mūzikā, kur sievietes bieži tiek attēlotas hiperseksualizētā veidā. Dziesmas valoda un tēli ir neapstrādāti un nefiltrēti, un tā mērķis ir šokēt un izklaidēt klausītājus. Tomēr tas rada arī svarīgus jautājumus par dzimumu dinamiku, cieņu un šādu attēlojumu ietekmi uz sabiedrības attieksmi pret sievietēm. Lai gan skaņdarbs var būt populārs ar savu ritmu un drosmi, tas arī kalpo kā spilgts atgādinājums par mūzikā un plašsaziņas līdzekļos notiekošajām naidošanās un objektivizācijas problēmām.