Laiki, kādi mums bija
Ak, kad vējš pūta ar lietu un sniegu
Ne visi bija slikti
Mēs novietojām kājas tieši tur, kur tām bija jāiet
Nekad neiet
Sagrauta dvēsele
Sekojot tuvu, bet gandrīz divreiz lēnāk
Manos labajos laikos
Vienmēr bija zelta akmeņi, ko mest
Pie tiem, kuri
Tie, kas par vēlu atzīst sakāvi
Tie bija mūsu laiki, tie bija mūsu laiki
Un man patiks redzēt to dienu
Tā diena ir mana
Kad viņa mani precēs ārā ar kārkliem
Un atskaņojiet dziesmas, kuras mēs veidojām
Viņi mani tādu padarīja
Un es labprāt redzētu to dienu
Viņas diena bija mana