Pompejas MMXXIII (fāt. Hanss Cimmers)

Es biju atstāts pašplūsmā
Daudzas dienas paskrēja bez ko parādīt

Un mūri turpināja gāzties pilsētā, kuru mēs mīlam
Pelēki mākoņi ripo pāri pakalniem, nesot no augšas tumsu



Bet, ja aizverat acis, vai šķiet, ka gandrīz nekas nav mainījies?
Un, ja aizverat acis, vai ir gandrīz tāda sajūta, ka esat šeit bijis jau agrāk?
Kā es būšu optimists šajā jautājumā?
Kā es būšu optimists šajā jautājumā?

Spārns, spārns
Ak, spārns, spārns
Ak, spārns, spārns
Eh, spārns, spārns
Ak, spārns, spārns
Ak, spārns, spārns
Ak, spārns, spārns
Ak, spārns, spārns



Mēs bijām pieķerti un apmaldījušies visos savos netikumos
Tavā pozā, kad putekļi nosēdās ap mums



Un mūri turpināja gāzties pilsētā, kuru mēs mīlam
Pelēki mākoņi ripo pāri pakalniem, nesot no augšas tumsu

Bet, ja aizverat acis, vai šķiet, ka gandrīz nekas nav mainījies?
Un, ja aizverat acis, vai ir gandrīz tāda sajūta, ka esat šeit bijis jau agrāk?
Kā es būšu optimists šajā jautājumā?
Kā es būšu optimists šajā jautājumā?
Ja aizver acis

Spārns, spārns
Eh, eheu, eheu (ak-ak, ak-ak)
Ak, spārns, spārns
Ak, spārni, spārni (oh-oh)

Ak, kur mēs sākam, ar gruvešiem vai mūsu grēkiem?
Ak, ak, kur mēs sākam, gruveši vai mūsu grēki?

Un mūri turpināja gāzties pilsētā, kuru mēs mīlam
Pelēki mākoņi ripo pāri pakalniem, nesot no augšas tumsu

Bet, ja aizverat acis, vai šķiet, ka gandrīz nekas nav mainījies?
Un, ja aizverat acis, vai ir gandrīz tāda sajūta, ka esat šeit bijis jau agrāk?
Ak, kā es būšu optimists šajā jautājumā?
Kā es būšu optimists šajā jautājumā?
Ja aizver acis
Ak, ak, ak, ak

Kā es būšu optimists šajā jautājumā?
Kā es būšu optimists šajā jautājumā?
Ak, ak