Jūs nevarat iedomāties, cik sāpīgi ir pieņemt
Ka es joprojām tevi mīlu, bet man ir jāatlaižas
Virve, kas mūs aiztur un neļauj virzīties uz priekšu
Ja mēs sāpinām viens otru vairāk nekā darām labu
Es vairs nezinu, kas mēs esam, viss tiešām ir mainījies
Mēs abi zinājām, ka pienāks diena
Ir pagājis kāds laiciņš, kopš es tevi noskūpstīju pie tavām durvīm
Ir pagājis kāds laiciņš, kopš es pārstāju rūpēties par greizsirdību
Ir pagājis kāds laiciņš, kopš es pārstāju rūpēties par taviem sūdiem
Cīņas ir garas, smiekli īsi
Es redzu tavās acīs, ka tu mani nevari ciest
Mīlestība pārvērtās naidā, bez rozēm ir tikai ērkšķi
Un nevainojiet sevi, tā ir arī mana vaina
Es gribēju dziedēt kopā ar tevi, un brūce kļuva lielāka
Tu atstāji manī pēdas, un es atstāju pēdas tevī uz mūžu
Mēs esam jauni, noteikti drīz aizmirsīsim
Bet ienīsti mani
Tāpēc tu mani vispirms aizmirsti, ienīsti mani
Ienīsti mani, līdz tu nogursi un redzi, ka es eju prom no tevis
Lai jūs varētu virzīties tālāk un iemācīties mīlēt sevi, nevienam nevajagot
Bet ienīsti mani
Tāpēc tu mani vispirms aizmirsti, ienīsti mani
Ienīsti mani, līdz tu nogursi un redzi, ka es eju prom no tevis
Tātad jūs varat doties tālāk
Jūs nevarat iedomāties, cik sāpīgi ir pieņemt
Ka es joprojām tevi mīlu, bet man ir jāatlaižas
Virve, kas mūs aiztur un neļauj virzīties uz priekšu
Ja mēs sāpinām viens otru vairāk nekā darām labu
Es vairs nezinu, kas mēs esam, viss tiešām ir mainījies
Mēs abi zinājām, ka pienāks diena
Ir pagājis kāds laiciņš, kopš es tevi noskūpstīju pie tavām durvīm
Ir pagājis kāds laiciņš, kopš mēs kaut ko jutām, eh