Saule lūdza Mēnesi viņu apprecēt
Viņš teica, ka mīl viņu jau ilgu laiku
Kopš dinozauru laikiem
Pterodaktili, tirānozauri
Kad nebija ne velosipēdu, ne Velotrol
Nem motocikls
Bet Mēnesim tas šķita tik dīvaini
Karsta bumba, kas pat neiet dušā?
Iedomājieties
Apžēlojies
Jo mana sirds nepieder nevienam
Es esmu visu pāru iedvesmas avots
No lielajiem dzejniekiem līdz visparastākajiem
Ej ārā, zēn!
Saule lūdza Mēnesi viņu apprecēt
Un Mēness teica: es nezinu, es nezinu, es nezinu
Dod man kādu laiku
Saule lūdza Mēnesi viņu apprecēt
Un Mēness teica: es nezinu, es nezinu, es nezinu
Dod man kādu laiku
Un pēc 24 stundām Saule uzlēca, Mēness rietēja un
Saule lūdza Mēnesi viņu apprecēt
Un Mēness teica: es nezinu, es nezinu, es nezinu
Dod man kādu laiku
Un saule sasaldēja tavu sirdi
Bet Astro-Karalis ar visām viņa planētām
Komētas, asteroīdi, Zeme, Marss, Venera, Neptūns un Urāns
Tā vienkārši bija viņā iemīlēšanās
Kas viņu nicina un ļauj gaidīt
Izrādās, ka Saule neatbilst
Viņš lūdza, lai vējš viņam palīdz
Bet vējš pat neapstājās
Jo man nebija laika runāt
Saule, nezinot, ko vēl darīt
Ar tik lielu mīlestību dot, viņš sāka raudāt
Un kūstot, sāka līt un kļūt slapjš
Un kļūst tumšs
Saule lūdza Mēnesi viņu apprecēt
Un Mēness teica: es nezinu, es nezinu, es nezinu
Dod man kādu laiku
Saule lūdza Mēnesi viņu apprecēt
Un Mēness teica: es nezinu, es nezinu, es nezinu
Dod man kādu laiku
Un pagāja 24 stundas, un atkal
Saule norietēja, mēness uzlēca
Un atkal, un atkal, un atkal
Saule lūdza Mēnesi viņu apprecēt
Un Mēness teica: es nezinu, es nezinu, es nezinu
Dod man kādu laiku
Un saule sasaldēja tavu sirdi
Ja Mēness tevi nevēlas, tas ir labi
Tu esi skaista, cilvēk
Un tā spīdums sniedzas daudz tālāk
Kādu dienu jūs atradīsit kādu
Kuri noteikti arī tevi mīlēs