Alice In Chains dziesma 'Nutshell' ir smeldzīgs pārdomas par vientulību, izmisumu un identitātes meklējumiem dzīves cīņās. Dziesmu teksti, ko uzrakstījusi nelaiķe Leina Steilija, ir neapstrādāts un intīms ieskats dziedātājas nemierīgajā psihē. Grupa, kas pazīstama ar savu atšķirīgo skanējumu, kas sapludina smago metālu ar tumšo, introspektīvo grunge, savā mūzikā bieži pētīja sāpju, atkarību un eksistenciālas dusmas tēmas, un “Riekstkoka” ir lielisks šīs izpētes piemērs.
Sākuma rindas “Mēs dzenamies pēc kļūdainiem meliem / mēs saskaramies ar laika ceļu” liecina par vilšanos pasaulē, kur patiesības ir netveramas un laiks ir nepielūdzams spēks, pret kuru cīnās. Steilija atzīšanās, ka viņš cīnījās 'šī cīņa vienatnē', uzsver dziļu izolētības sajūtu. Tas, ka nav uzticības personas vai vietas, kur rast mierinājumu, pastiprina dziesmas emocionālo svaru. Cīņa, uz kuru viņš atsaucas, varētu tikt interpretēta kā viņa cīņa ar atkarību, kas ir daudzās Alice In Chains dziesmās izplatīta tēma, vai plašāka cīņa pret dzīves izaicinājumiem.
Es esmu ozuna par tevi dziesmu teksti angļu valodā
Dziesmas teksta pēdējā daļa dziļāk iedziļinās stāstītāja personiskajās ciešanās. Rindās “Mana sevis dāvana ir izvarota / Mana privātums tiek grābta” norāda uz sevis pārkāpumu, iespējams, sajūtu, ka tiek atmaskots vai izmantots, kas varētu būt metafora tam, kā slava un sabiedrības kontrole var izkropļot personas identitāti. “Tomēr es atrodu” atkārtošana liecina par nerimstošu jēgas meklēšanu vai sevis pieņemšanu. Spokains secinājums: 'Ja es nevaru būt savējais / es labāk justos miris' ir vēsa pārdoma par dzīves vērtību, kad cilvēka pašsajūta ir apdraudēta. Tas ir spilgts un spēcīgs paziņojums par autonomijas nozīmi un postošajām sekām, kad tā tiek uzskatīta par zaudētu. 'Riekstkoka' joprojām ir dziļi iespaidojoša dziesma, kas sasaucas ar klausītājiem, kuri ir izjutuši dzīves likstu dzēlumu un ilgas pēc vietas, kur piederēt.