d4vd dziesma “My House Is Not A Home” iedziļinās emocionālajā satricinājumā un attiecību pasliktināšanās sekās. Dziesmu teksti pauž nožēlu un ilgas pēc sapratnes, jo varonis stāv pie kādreiz koplietotas telpas durvīm, meklējot mierinājumu draugā, kurš kļuvis par mīļāko. Dziesma atspoguļo emociju sarežģītību, kas rodas, pieaugot un saskaroties ar savas izvēles sekām, jo galvenais varonis atzīst savas kļūdas un sāpes, ko tās ir radījušas savai ģimenei. Atsauces uz ģimenes locekļu stāstīšanu par viņa prāta stāvokli liecina par dziļu nožēlu un apmaldīšanās sajūtu, iespējams, liekot domāt par cīņu ar garīgo veselību vai personīgām problēmām.
Koris izceļ nesaikni starp galveno varoni un viņu partneri, un pēdējais tiek apsūdzēts pašsaglabāšanā un vienaldzībā. Vilšanās ir jūtama, jo galvenais varonis saprot, ka viņu partneris nekad nav patiesi ieguldījis attiecībās, liekot viņiem justies maldinātiem un atmestiem. Šo nodevības sajūtu pastiprina partnera acīmredzamais nerūpēšanās par galvenā varoņa labklājību.
Noslēguma pantā ir attēlota māja, kas ir sabrukusi gan tiešā, gan metaforiskā nozīmē. Varonis atzīst, ka viņu partnerim varētu būt labāk vienatnē, tomēr pastāv vēlme salabot to, kas ir bojāts. Sarunas ar partnera terapeitu pieminēšana un partnera ceļojums uz atturību papildina stāstījumu, liekot domāt, ka attiecības ir sabojājušas arī vielu lietošana un tās sekas. Dziesma beidzas ar atkāpšanās noti, varonim piekrītot, ka viņi nevar salabot otru cilvēku, neskatoties uz dziļo saikni, ar kuru viņi kādreiz dalījās.