Alā, kanjonā
Rakšana raktuvēm
Dzīvoja ogļracis, četrdesmit deviņi
Un viņa meita Klementīne
Ak mans mīļais, ak mans mīļais
Ak, mana mīļā, Klementīne
Jūs esat pazudis un aizgājis uz visiem laikiem
Briesmīgi žēl, Klementīne
Viņa bija viegla un kā feja
Un viņas apavi bija devītajā vietā
Siļķu kastes, bez topsēm
Sandales bija Klementīnei
Ak mans mīļais, ak mans mīļais
Ak, mana mīļā, Klementīne
Jūs esat pazudis un aizgājis uz visiem laikiem
Briesmīgi žēl, Klementīne
Aizveda viņas pīlēnus pie ūdens
Katru rītu tikai deviņos
Sita viņas kāju pret šķembu
Iekrita putojošā sālījumā
Ak mans mīļais, ak mans mīļais
Ak, mana mīļā, Klementīne
Jūs esat pazudis un aizgājis uz visiem laikiem
Briesmīgi žēl, Klementīne
Rubīna lūpas virs ūdens
Pūstot burbuļus, mīksti un smalki
Bet, diemžēl, es nebiju peldētājs
Tāpēc es pazaudēju savu Klementīnu
Ak mans mīļais, ak mans mīļais
Ak, mana mīļā, Klementīne
Jūs esat pazudis un aizgājis uz visiem laikiem
Briesmīgi žēl, Klementīne