Mūziklā 'Čikāga' dziesma 'Mr. Celofāns” ir skaudra neredzamības un nolaidības izpausme. Dziedātais tēls Amoss Hārts, dziesmu teksti iedziļinās viņa sajūtās, ka viņš ir ignorēts un nenovērtēts. Amoss ir vienkāršs, nepretenciozs vīrietis, kuru bieži aizēno apkārtējie krāšņāki un dramatiskāki tēli. “Celofāna” metafora — caurspīdīgs materiāls — trāpīgi atspoguļo viņa sajūtu, ka apkārtējie viņu redz un ignorē.
Dziesma sākas ar spilgtiem tēliem par to, cik pamanāms kāds var būt, ja viņš uzņem ainu, kliedzot pūlī vai izraisot kņadu kinoteātrī. Šie scenāriji krasi kontrastē ar paša Amosa pieredzi, kur viņš jūtas neredzams, neskatoties uz savu fizisko klātbūtni. Frāzes 'Mister Cellophane' atkārtošana pasvītro viņa neapmierinātību un samierināšanos ar savu likteni. Viņš žēlojas, ka cilvēki var viņam 'paskatīties cauri' un 'iet viņam garām', neatzīstot viņa eksistenci.
Amosa neredzamības sajūta ir vēl vairāk izcelta, izmantojot attiecināmas analoģijas. Viņš sevi salīdzina ar kaķi, kurš noteikti pamanītu savu saimnieku, vai dzīvesbiedru, kurš noteikti pamanītu savu septiņgadīgo partneri. Šie salīdzinājumi uzsver, ka ignorēšana nav fiziskas klātbūtnes jautājums, bet gan emocionāla un sociāla nozīme. Amosa žēlabas ir universāls sauciens pēc atzīšanas un apstiprināšanas, kas sasaucas ar ikvienu, kurš jebkad ir juties neievērots vai nenovērtēts.
“Čikāga” ir pazīstama ar savu satīrisko noziedzības un slavenību uztveri, bet “Mr. Celofāns piedāvā patiesa patosa mirkli. Tas atgādina auditorijai, ka aiz spožuma un glamūra slēpjas tādi indivīdi kā Amoss, kuri cīnās ar nenozīmīguma sajūtu. Dziesma kalpo kā spēcīgs komentārs par cilvēka vajadzību pēc atzinības un sāpēm būt neredzamam pasaulē, kas bieži vērtē stilu pār būtību.