Maka Demarko filma “Moonlight on the River” ir smeldzīgs pārdomas par šķiršanos un sarežģītajām emocijām, kas pavada atvadas. Dziesmas vārdi rada ambivalences un rezignācijas sajūtu, runātājam cīnoties ar sajūtām, kas rodas, saskaroties ar attiecību beigām vai būtiskām dzīves pārmaiņām. Demarko stils, ko bieži raksturo viņa nepiespiestais vokāls un jangs, lo-fi ģitāras darbs, piešķir dziesmai sapņainu, apcerīgu kvalitāti, kas ir gan nomierinoša, gan melanholiska.
Atkārtotais attēls “mēness gaisma upē” kalpo kā metafora klusas pašsajūtas mirkļiem dzīves nepārtrauktas plūsmas vidū. Mēness gaismas atspulgs uz ūdens liecina par rāmu, tomēr pārejošu skaistumu, kas atspoguļo dzīves un attiecību īslaicīgo raksturu. Frāze “visi mirst” ir nopietns atgādinājums par mirstību, uzsverot beigu neizbēgamību. Šis atturējums apvienojumā ar runātāja cīņu, lai izteiktu savas jūtas, izceļ universālo izaicinājumu pieņemt zaudējumu un laika ritējumu.
DeMarco izmanto vienkāršu, bet aizraujošu valodu, kas ļauj klausītājiem sazināties ar dziesmas tēmām personiskā līmenī. Dziesmu teksti nevairās no nenoteiktības radītā diskomforta, tā vietā aptverot emociju neskaidrību, kas rodas, atvadoties. Neatkarīgi no tā, vai dziesma runā par romantisku attiecību beigām, mīļotā zaudēšanu vai personisku pāreju, “Moonlight on the River” tver rūgti saldu dzīves nepastāvības un skaistuma pieņemšanu, ko var atrast tās atspoguļojošākajos brīžos.