The Crane Wives dziesma 'The Moon Will Sing' ir smeldzīgs identitātes, izvēles un attiecību dinamikas izpēte, kur viena partnera ietekme ir tik spēcīga, ka aizēno otra pašsajūtu. Dziesmu teksti atspoguļo stāstījumu par kādu, kurš jūt, ka viņu dzīves ceļu ir būtiski veidojis partneris, līdz brīdim, kad viņi apšauba, kas viņi būtu varējuši būt, ja nebūtu bijuši partnera ietekmē. Atkārtotā rindiņa “Es būtu varējis būt jebkurš, jebkurš cits” liecina par ilgām pēc alternatīvas realitātes, kurā runātājs būtu varējis izpētīt savu potenciālu, viņu neierobežojot attiecības.
Mēness un saules metafora ir dziesmas tēmas centrā. Mēness, kuram nav savas gaismas un spīd tikai ar saules doto gaismu, simbolizē runātāja sajūtu, ka ir dzīvojis partnera ēnā. Runātājs atzīst, ka viņi 'mīlēja jūs kā Sauli', norādot uz dziļu pieķeršanos, bet arī atzīst, ka viņi nesa sava partnera radītās 'ēnas'. Šī dualitāte atspoguļo mīlestības un atkarības sarežģītību, kur viena gaisma var gan apgaismot, gan aizēnot otru.
Dziesma skar arī drosmes un pašapliecināšanās tēmas. Rindiņa “Nosauc savu drosmi tūlīt” ir aicinājums uz darbību, izaicinājums atgūt to, kas ir pazaudēts vai apspiests. Tēli par šaubu norīšanu 'kā zobeni manā vēdera bedrē' izraisa pašatdeves sāpes un vēlmi sajust 'uguni', kas tika slēpta no runātāja. Šī iekšējā cīņa un tiekšanās pēc pašsajūtas sasaucas ar ikvienu, kurš attiecībās ir juties aizēnots un cenšas atrast savu gaismu.