Pilsētas gaismas ir spilgtas
Ētera aukstums
Nevaru aizmigt 2:00.
Viss pievēršas atpūtai
Šķiltavas no eļļas
Dedzinošs vēders
Ja viss būtu meli
Būtu bijis tiešām labi
Es sapņoju tevi aizrīties
Pēcpusdienas gaismā
Vērojot, kā saraujas slaidais kakls
Ar acīm, kuras, šķiet, tūlīt raudās
Es gribu ielekt kodolreaktorā
Tīras gaismas ieskauts tas ir skaists
Jūtu, ka viss tiks piedots
Aiz balkona
Skaņa, kāpjot pa kāpnēm
Ēnainās debesis
Iekrītot istabā caur loga stiklu
Vakars jāizdzēš
Asaru pilnas dienas sarkanums
Lēnām kūst
Pasaule pamazām mirst
Es sapņoju tevi aizrīties
Aizkari šūpojas pavasara vēsmā
Vārdi, kas izplūst no sausām lūpām
Kā burbuļi
Es gribu ielekt kodolreaktorā
Pazūd tīri baltās atmiņās
Ja es ielecu, ir sajūta, ka varu gulēt
Pulksteņa tikšķēšana
Televizora skats
Kāds tur, bet neredzēts
Smiekli atbalsojas, atbalsojas
Allegro agitato
Zvanīšana ausīs neapstāsies
Allegro agitato
Zvanīšana ausīs neapstāsies
Es sapņoju, ka visi pazūd
Pusnakts istabas plašums un klusums
Nožņaugt manu krūtis
Apgrūtinot elpošanu
aizver acis uz visiem laikiem
Ja es ielēkšu kodolreaktorā
Es noteikti varu pazust kā aizmigt
Rīts bez manis
Būs daudz labāk nekā tagad
Visi zobrati saslēgsies
Tādai pasaulei jābūt
Ak