Dua Lipa dziesma “Maria” iedziļinās mīlestības, zaudējuma un pateicības sarežģītajās emocijās. Dziesmu teksti attēlo stāstījumu, kurā galvenais varonis ir dziļi iemīlējies kādā, kuru dziļi ietekmējušas pagātnes attiecības ar personu vārdā Marija. Šīs pagātnes attiecības ir veidojušas pašreizējā partnera spēju mīlēt un būt līdzjūtīgam, ko galvenais varonis atzīst un novērtē.
Dziesma sākas ar pārdomām par galvenās varones pašreizējās mīlestības dziļumu un sirsnību, uzsverot, ka šī mīlestība ir atšķirīga un dziļāka Marijas gūto mācību dēļ. Atkārtotās rindas “Es tev to parādu” liek domāt par pateicības sajūtu Marijai par pozitīvajām pārmaiņām, ko viņa rosināja partnera dzīvē. Šī transformācijas un pateicības tēma izskan visā dziesmā, izceļot pagātnes attiecību ietekmi uz pašreizējām saistībām.
Koris, kurā Marija ir tieši uzrunāta, atklāj, ka, lai gan Marija vairs nav fiziski klāt, viņas ietekme galvenās varones dzīvē saglabājas caur partneri. Šī spektrālā klātbūtne ir skaudra un rūgti salda, atzīstot, ka mūsu pagātnes attiecības turpina veidot mūs un tos, kurus mēs mīlam. Dziesma beidzas ar atzinības noti visiem mīļotājiem, kuri atstāj neizdzēšamas pēdas mūsu sirdīs, liekot domāt par universālu patiesību par mīlestības ilgstošo ietekmi.