Laufey dziesma 'Lovesick' ir smeldzīgs atainojums intensīvajām emocijām, kas saistītas ar nelaimīgu mīlestību un ilgām pēc saiknes, kas ir pazudušas. Dziesmu teksti zīmē spilgtu priekšstatu par mākslinieka apkārtni un iekšējo stāvokli, izmantojot sajūtu detaļas, piemēram, grīdas dēļu čīkstēšanu un vientulības klusumu, lai paustu tukšuma sajūtu un vēlmi pēc mīļotā klātbūtnes. Dziesma atspoguļo īsas, tomēr ietekmīgas romantiskas tikšanās būtību, kas atstājusi paliekošu iespaidu uz teicēju.
Attēli ar “zelta stariem” uz ādas un matiem “vēja noķerti” uz brīdi izraisa nostalģijas sajūtu, kas bija gan skaista, gan īslaicīga. Kora dziedātā “melanholiskā himna” pasvītro atmiņas rūgti saldo raksturu, liekot domāt par skaistuma un skumju sajaukumu. Frāzes “Dievs, man tik ļoti apmīlējies” atkārtojums uzsver stāstītāja jūtu dziļumu un bezpalīdzību, kas piedzīvota mīlestības priekšā, kuru nav iespējams piepildīt vai atlīdzināt.
Laufey mūzikas stils, ko bieži raksturo džeza un mūsdienu popa ietekmes sajaukums, pievieno dziesmai sarežģītības slāni. Melodija un aranžējums papildina dziesmu tekstus, radot atmosfēru, kas ir gan sapņaina, gan spocīga. Pats termins “mīlestība” ir spēcīga metafora fiziskajiem un emocionālajiem simptomiem, kas var pavadīt intensīvas romantiskas ilgas, izceļot pārveidojošo un dažreiz sāpīgo ietekmi, ko mīlestība var atstāt uz indivīdu.