Evanescence “Lost In Paradise” ir smeldzīga balāde, kas iedziļinās izmisuma dziļumos un ilgās pēc kaut kā neaizsniedzama. Dziesmu teksti, kas dziedāti ar Eimijas Lī spēcīgo un emocionālo balsi, pauž vilšanās sajūtu un sāpes par nepildītiem solījumiem. Dziesma sākas ar to, ka stāstītājs atzīst ticību kaut kam “tik tālam”, ko varētu interpretēt kā sapni, mērķi vai labāku esības stāvokli, kas jūtas nesasniedzams, gandrīz tā, it kā tā būtu cilvēka īpašība, ko viņi nevar īsti aptvert.
Koris atklāj dziļu nožēlu un neveiksmes atzīšanu, jo stāstītājs atzīst, ka ir pievīlis kādu, neskatoties uz viņu ticību. Šo personīgās neveiksmes sajūtu papildina 'nežēlīgā vēlme', tieksme pēc kaut kā, kas paliek nenotverams, radot sajūtu, ka esat 'pazudis paradīzē'. Paradīze šeit varētu būt metafora idealizētai dzīvei vai laimes stāvoklim, pēc kura cilvēks tiecas, bet galu galā jūtas nošķirts. Dziesma atspoguļo būtību būt iesprostotai skaistā fasādē, kas patiesībā ir izolējoša un skumju pilna.
Dziesmas tilts 'Bēdziet, bēgt' liecina par vēlmi izbēgt no sāpēm un pagātnes ēnām, kas vajā teicēju. Atkārtojums “Man nekas nav palicis” pasvītro izjusto tukšumu, un rindiņa “Kādu dienu mēs vairs nejutīsim šīs sāpes” piedāvā cerības mirdzumu tumsā. Dziesma sasaucas ar ikvienu, kurš ir pieredzējis cīņu par cerības turēšanu, saskaroties ar nepārvaramu sajūtu, ka esat apmaldījies vietā, kurai vajadzētu justies kā mājās, bet tā nejūtas.