Jaunā Miko dziesma “Lisa” ir dinamiska un neatvainojoša mākslinieka pārliecības un attieksmes pret attiecībām un pievilcības izpausme. Dziesmu teksti pauž bravūras sajūtu un bezrūpīgu pieeju romantiskām tikšanās reizēm, jaunajam Miko paužot ātru aizraušanos ar dažādām sievietēm neatkarīgi no viņu fiziskajām īpašībām vai personības. Mākslinieces pievilcības plūstamību izceļ pieminēšana, ka viņai patīk gan “resnas”, gan “kalsnas” sievietes, kas liecina par visaptverošu atzinību pret dažādiem ķermeņa tipiem.
Dziesma pieskaras arī greznības un augstās dzīves tēmām, atsaucoties uz iespēju finansiāli atbalstīt partneri un baudīt dzīves smalkākās lietas, piemēram, modi un atpūtu. Atkārtotie sieviešu vārdi līdzās tādu ikonisku figūru pieminēšanai kā “Mona Liza” kalpo, lai radītu individualitātes sajūtu katrā tikšanās reizē, vienlaikus spēlējoties ar ideju par sievieti kā mūzu vai mākslas darbu. Nejaušs narkotiku lietošanas un naktsdzīves pieminējums vēl vairāk iezīmē hedonistiska dzīvesveida ainu.
Jaunā Miko mūzikas stilu parasti raksturo regetona un trap ietekmju sajaukums ar modernu, pilsētniecisku noskaņu. Mākslinieka plūsma un izpildījums dziesmā “Lisa” atbilst šim stilam, nodrošinot lipīgu ritmu, kas papildina lieliskos un rotaļīgos dziesmu tekstus. Dziesmas struktūra ar atkārtojamo kori un vārdkopām rada himnai līdzīgu sajūtu, kas aicina klausītājus pievienoties brīvības svinībām un dzīves prieku baudīšanai, neuztraucoties par sabiedrības normām vai cerībām.