Keshi dziesma 'LIMBO' iedziļinās iekšējās cīņās un pretrunās, ar kurām saskaras, cenšoties atrast savu vietu pasaulē. Dziesmas vārdi pauž sajūtu, ka esat nokļuvuši starp dažādiem esības stāvokļiem, līdzīgi kā dziesmas nosaukuma ierosinātā liminālā telpa. Mākslinieks apraksta, ka viņš iet cauri kustībām, jūtas gan pārliecināts, gan krāpniecisks, kā arī cīnās ar šaubām par sevi un pašrealizāciju. Šī dualitāte ir parasta cilvēka pieredze, kurā cilvēks svārstās starp kontroles sajūtu un pilnīgu zaudēšanu.
Korī “LIMBO” tiek izmantota metafora dzenoties pēc saulrieta ar rokām pa logu, lai paustu ilgas pēc brīvības un dzīves ritmu, kas atbilst mākslinieka patiesajam es. Saulriets var simbolizēt beigas vai pāreju, un šajā kontekstā tas, šķiet, atspoguļo miera un autentiskuma meklējumus. Atkārtota rindiņa 'Tas ir vairāk mans temps' liecina par vēlmi dzīvot ritmā, kas indivīdam šķiet dabisks, nevis atbilstoši ārējām cerībām.
Dziesmā Keshi pieskaras arī idejai parādīt pasaulei tikai sevis labākās daļas, un šis jēdziens atbalsojas sociālo mediju laikmetā, kur kūrētas personas ir norma. Mākslinieks atzīst savu cilvēcību un nepilnības, cerot, ka spiediens uzturēt fasādi nepārvar viņa patieso būtību. Dziesma ir atklāts pārdomas par sevis identitātes sarežģītību un tiekšanos pēc patiesas dzīves sabiedrības spiediena apstākļos.