Morgana Volena grāmata “Meli, meli, meli” ir smeldzīgs pārdomas par cīņu, lai pārietu no pagātnes attiecībām. Dziesmas vārdi atklāj stāstītāja iekšējo konfliktu, kurš mēģina pārliecināt sevi, ka ir pāri bijušajai mīļotajai, taču patiesībā ir tālu no tā. Atkārtotais noliegums un apgalvojums, ka viņš nedomā par savu bijušo vai viņai pietrūkst, ir pretrunā ar koru, kurā skaidri teikts, ka tie visi ir 'meli, meli, meli'. Dziesma atspoguļo būtību, mēģinot uzvilkt drosmīgu seju, un grūtības atlaist kādu, pret kuru joprojām ir jūtas.
Koris kalpo kā atzīšanās, teicējam sev un klausītājam atzīstot, ka šķiršanās viņu joprojām ir dziļi skārusi. Vārdu “acis, acis, acis” lietošana liecina par lūgumu pēc godīguma, jo acis bieži tiek uzskatītas par logiem uz dvēseli. Stāstītājs atzīst savu neaizsargātību un to, ka darītu visu sava bijušā labā, uzsverot viņa pieķeršanās dziļumu. Pieminēšana “ieradumiem un smagiem sirdsdarbiem” norāda, ka stāstītājs apzinās destruktīvos modeļus, kuros viņš ir iekļuvis, taču viņam ir grūti tos izjaukt, vēl vairāk uzsverot emocionālās cīņas tēmu.
Volena mūzikas stils, kas bieži tiek klasificēts kā kantri ar roka un popmūzikas ietekmi, papildina dziesmas tēmu, nodrošinot melodisku fonu, kas ir gan lipīgs, gan emocionāls. Dziesmas struktūra ar atkārtojošo koru atspoguļo stāstītāja domu ciklisko raksturu, nespējot izvairīties no meliem, ko viņš pats stāsta. 'Meli, meli, meli' ir apliecinājums sirds sāpju sarežģītībai un cilvēka tieksmei noliegt sāpīgas patiesības, mēģinot tikt galā ar emocionālo satricinājumu.