Dž.Balvina dziesma “LA CANCIÓN”, kurā piedalās Bad Bunny, ir smeldzīgs izpēti par ilgstošām emocijām un atmiņām, kas saistītas ar pagātnes attiecībām, ko izraisījusi dziesma. Dziesmu teksti iedziļinās rūgtenajā pieredzē, kad tiek atgādināts par bijušo mīļāko, kad tiek atskaņots konkrēts skaņdarbs, kas ir saistīts ar kopīgiem intīmiem mirkļiem. Dziesma atspoguļo universālu sentimentu par to, kā mūzika var negaidīti atgriezt sajūtas un atmiņas, par kurām mēs domājām, ka tās ir sen aizmirstas.
“LA CANCIÓN” panti apraksta scenārijus, kuros galvenais varonis mēģina pāriet no pagātnes mīlestības, sadarbojoties ar citiem cilvēkiem, taču pūles ir veltīgas. Pieminēšana “apēst divus vai desmit”, lai aizmirstu, ir metafora, lai meklētu traucējumus, tomēr šie mēģinājumi ir veltīgi, ja dziesma atdzīvina vecās emocijas. Atsauce uz 'Kanje Vesta tumšo fantāziju' varētu simbolizēt idealizētu vai nesasniedzamu mīlestību, līdzīgi kā Kanje darba tēmas. Dziesmu teksti skar arī domu, ka dažkārt lietas, ko darām, lai ietaupītu naudu vai emocionālus ieguldījumus (“lo barato”), ilgtermiņā mums izmaksā vairāk, liekot domāt, ka galvenā varoņa mēģinājumi virzīties uz priekšu bija ne tikai neveiksmīgi, bet arī kaitīgs.
J Balvin un Bad Bunny, abas latīņu mūzikas skatuves ievērojamās figūras, ir pazīstamas ar spēju sapludināt regetonu ar citiem žanriem, radot mūziku, kas rezonē ar plašu auditoriju. “LA CANCIÓN” izceļas ar savu relatīvo stāstījumu un veidu, kā dziesmas klausīšanās tiek izmantota kā metafora negaidītai pagātnes sajūtu atdzimšanai. Dziesmas melanholiskais tonis ir līdzsvarots ar ritmisku ritmu, padarot to par pārliecinošu skaņdarbu, kas runā par sirdssāpēm, atceroties zaudēto mīlestību, izmantojot mūzikas spēku.