Horna “Kuoleva Lupaus” iedziļinās tumsas, mistikas un tiekšanās pēc aizliegtām zināšanām jomās. Dziesmas nosaukums, kas tulkojumā nozīmē 'Dying Promise', nosaka toni stāstījumam, kas ir caurstrāvots ar ezotērisku izpēti un varas meklējumiem ārpus mirstīgās spoles. Varonis ir attēlots kā vientuļa figūra, iegrimusi senos tekstos un rituālos, cenšoties izmantot mirušo enerģiju. Šie tēli rada izolētības sajūtu un uzticību kādam mērķim, kas pārsniedz parasto cilvēka pieredzi.
Dziesmu teksti krāso spilgtu priekšstatu par zinātnieku vai burvi, kurš ir veltījis savu dzīvi Visuma noslēpumu atrašanai. “Nevainīgu asiņu” pieminēšana, lai interpretētu melnās grāmatas vārdus, liecina par gatavību upurēt tīrību zināšanu dēļ. Šo tēmu vēl vairāk uzsver galvenā varoņa neuzticēšanās dienasgaismas ēnām, kas simbolizē ikdienišķā noraidīšanu un noslēpumaino apskāvienu. Atkārtotās atsauces uz svecēm, lāpām un degošām sirdīm pasvītro šīs tumšās nodarbes intensitāti un degsmi.
Dziesmai turpinoties, galvenā varoņa apņemšanās pret nakti un tās noslēpumiem kļūst arvien dziļāka. Dziesmu teksti runā par vīzijām un brīnumiem, kas izaicina racionālu skaidrojumu, izceļot okultisma pārveidojošo spēku. Pēdējās rindas, kurās galvenā varoņa prāts “sastingst”, aptverot “lielo mūžību”, liecina par laika transcendenci un saplūšanu ar bezgalīgo. Šis ceļojums nezināmajā ir gan personisks, gan metafizisks meklējums, kas atspoguļo upurēšanas, apgaismības un mūžīgās cīņas starp gaismu un tumsu tēmas.