Thirty Seconds To Mars dziesma “Kings And Queens” ir spēcīga himna, kas runā par cilvēka tieksmju varenību un mūsu ierobežojumu skarbo realitāti. Dziesmu teksti izraisa nostalģijas sajūtu par laiku, kad varoņi jutās pilnvaroti kā “apsolījuma karaļi un karalienes”, norādot uz viņu dzīves periodu, kas piepildīts ar cerībām un potenciālu. Tomēr tas ir pretstats tam, ka mēs esam “pašu upuri”, kas nozīmē, ka viņu sabrukums vai nespēja sasniegt savus sapņus bija viņu pašu rīcības vai bezdarbības dēļ.
Frāze 'Varbūt mazāka Dieva bērni' ievieš domu, ka viņi pēc savas būtības varētu būt nelabvēlīgā situācijā, nonākuši 'starp debesīm un elli', norādot uz cīņu, lai atrastu savu vietu pasaulē, kas nav ne ideāla, ne pilnīgi šausmīga. Šo līniju var interpretēt kā pārdomas par cilvēka stāvokli, kur indivīdi tiecas pēc diženuma, bet bieži viņus ierobežo apstākļi vai trūkumi. Dziesma skar arī noturības un spītības tēmas, jo varoņi “nozaga mūsu jauno dzīvi caur asinīm un sāpēm”, liekot domāt, ka viņi ir smagi cīnījušies, lai pārvarētu izaicinājumus un no jauna definētu savus likteņus.
Paziņojums, ka 'cilvēku laikmets ir beidzies' un 'tumsa nāk rītausmā', varētu simbolizēt laikmeta beigas vai galveno pārmaiņu brīdi. Tas ir aicinājums mācīties no pagātnes (“Šīs mācības, ko mēs šeit esam guvuši”) un turpināt cīņu par labāku nākotni. Atkārtojums “Mēs esam karaļi, mēs esam karalienes” kalpo kā satraucošs sauciens, vēlreiz apstiprinot viņu apņēmību atgūt spēku un kontroli pār savu dzīvi.