Viņa tēvs bija dzērājs, un viņa māte gultā raudāja
Loka Džona Veina t-kreklus, kad šūpoles trāpīja viņa galvā
Kaimiņi viņu dievināja
Par viņa humoru un sarunu
Paskaties zem mājas tur
Atrodiet dažas dzīvās būtnes, kas ātri trūd, miegā
Ak, mirušie
27 cilvēki
Vēl vairāk viņi bija puikas, ar savām mašīnām, vasaras darbiem
Ak mans Dievs
Vai tu esi viens no viņiem?
Viņš viņiem ģērbās kā klauns
Ar savu seju nokrāso baltu un sarkanu
Un par viņa labāko uzvedību
Tumšā istabā uz gultas viņš visus noskūpstīja
Viņš nogalinātu desmit tūkstošus cilvēku
Ar vieglu roku skrien tālu, ātri skrien pie mirušajiem
Viņš viņiem novilka visas viņu drēbes
Viņš uzlika audumu uz viņu lūpām, klusas rokas, klusu skūpstu uz mutes
Un manā labākajā uzvedībā
Es tiešām esmu tāds pats kā viņš
Paskatieties zem grīdas dēļiem
Par noslēpumiem, ko esmu slēpis