Fejas Vebsteres dziesma “Hurts Me Too” iedziļinās neapstrādātajās un nefiltrētajās emocijās, kas rodas ar nelaimīgu mīlestību un personīgām cīņām. Dziesmu teksti zīmē spilgtu priekšstatu par mākslinieka iekšējām cīņām, atklājot dziļu neaizsargātības un godīguma sajūtu. Dziesma sākas ar smeldzīgām pārdomām par to, kā viņas māte ir nogurusi no skumjām dziesmām, sniedzot mājienus par bēdu tēmu, kas viņas mūzikā atkārtojas. Tas rada pamatu dziesmas centrālajam stāstījumam: sāpēm, kas rodas, mīlot kādu, kurš neatlīdzina šīs jūtas. Rindā “Diena, kad es teicu, ka mīlu tevi, tu to neteici pretī” ir ietvertas neizteiktas mīlestības sirdssāpes, uzsverot, ka klusēšana var būt tikpat sāpīga kā vārdi.
Vebstera dziesmu teksti pieskaras arī plašākai emocionālā autentiskuma tēmai. Viņa pauž vēlmi beigt mainīt vārdus, lai dziesmas skanētu pievilcīgāk, tā vietā izvēloties savu jūtu nežēlību. Šis lēmums piešķirt prioritāti emocionālajai patiesībai pār estētisku skaistumu ir spēcīgs paziņojums par patiesas izteiksmes nozīmi mākslā. Atkārtota frāze “Man ir vienalga, vai tas sāp, jo tas sāp arī man” uzsver šo apņemšanos ievērot godīgumu, atzīstot, ka sāpes, ko viņa izjūt, ir viņas pieredzes neatņemama sastāvdaļa.
Dziesma arī pēta ģimenes attiecību sarežģītību, jo īpaši vecāku neaizsargātības liecinieku emocionālo svaru. Pantiņš par tēva raudāšanu viņas priekšā piešķir dziesmai vēl vienu dziļuma slāni, uzsverot grūtības orientēties personīgās sāpēs, vienlaikus saskaroties ar tuvinieku ciešanām. Šis daudzšķautņains emocionālās cīņas attēlojums padara filmu 'Hurts Me Too' par dziļi rezonējošu un salīdzināmu skaņdarbu, kas tver cilvēka neaizsargātības būtību un drosmi, kas nepieciešama, lai tai stātos pretī.