Dandelion Hands dziesma “How To Never Stop Being Sad” ir smeldzīgs izpēti par pārvarēšanas mehānismiem un dziļi iesakņojušos vientulības un necienīguma sajūtu. Dziesmu teksti kalpo kā ceļvedis, kā iemūžināt skumjas, sīki aprakstot uzvedību un domāšanas modeļus, kas var ieslodzīt cilvēku izmisuma ciklā. Mākslinieks izmanto virkni darbību un iekšējos dialogus, lai ilustrētu pašiznīcinošo pieķeršanās pagātnei un norobežošanās no tagadnes procesu.
Dziesma sākas ar ideju par sevis maldināšanu kā veidu, kā rīkoties ar lietām, kas nav atkarīgas no cilvēka kontroles, liekot domāt, ka melošana sev var būt īslaicīga glābiņš emocionālām brūcēm. Pēc tam tas iedziļinās obsesīvā uzvedībā, piemēram, pārmērīga pagātnes saziņas analīze un ziņojumu gaidīšana, kas nekad nenāk, izceļot cīņu starp cerību un nelaimīgas mīlestības realitāti. Mākslinieks tver neatgriezeniskas pieķeršanās būtību un nodevu, ko tā nodara uz cilvēka pašcieņu un garīgo veselību.
Dziesmai turpinoties, tā apraksta nolaišanos apātijā un nolaidībā pret sevi, kur galvenais varonis kļūst par savas dzīves skatītāju. “Mīlestības pudelēs dzeršana” pieminēšana simbolizē komforta meklējumus un bēgšanu caur alkoholu, sāpju remdēšanas metaforu un mēģinājumu aizpildīt tukšumu, ko atstāj patiesas saiknes neesamība. Dziesma beidzas ar drūmu vientulības pieņemšanu, kas liek domāt, ka indivīds ir atradis veidu, kā sadzīvot ar savām bēdām, nevis cenšas tās pārvarēt.