Pastāstiet laikam, lai piedotu
Uz gadiem, kas prasa
Lai mēnešiem ir vēl 30 dienas
Man vajag vēl vienu gadsimtu, aizmirstības tableti
Kaut kas noderīgs, lai palīdzētu man izdzēst
Bez tevis es esmu kļuvis par jestru
Klauns viesistabā
Es meloju, kad saku, ka ienīstu tevi
Es, kas atņēma uzvarētāju
Kas uzvarēja mīlestībā
Un tu man iedevi mattu
Es teicu savai sirdij tevi aizmirst
Viņš rupji uzkliedza man, lai apklustu.
Es uzticējos sev kā trapeces māksliniecei uz pavediena
Un es paslīdēju augstprātības dēļ, es to atzīstu
Es pavēlēju savai dvēselei izdzēst
Ka viņš tevi nemīlēja un smējās man sejā
Paredzētās nāves hronika
Bez tevis mana dzīve ne pie kā neved
Klausieties vārdos
Pasaki bērnam, lai viņš neraud
Uz dārzu, kurā nav ziedu
Lai mēness uzlec kopā ar sauli
Ja jūsu pieprasījumi tiek sniegti
Es vairs nerakstu dziesmas
Un es tevi aizmirstu, neturot ļaunu prātu
Šeit manā istabā valda vientulība
Ieliku bildes bez krāsas
No Monalisas, ka tu aizgāji
Tas ir sāpju liecinieks
Lai gan tā ir mana iztēle
Es redzu skumjas tavā sejā
Es teicu savai sirdij tevi aizmirst
Viņš rupji uzkliedza man, lai apklustu.
Es uzticējos sev kā trapeces māksliniecei uz pavediena
Un es paslīdēju augstprātības dēļ, es to atzīstu
Es pavēlēju savai dvēselei izdzēst
Ka viņš tevi nemīlēja un smējās man sejā
Paredzētās nāves hronika
Bez tevis mana dzīve ne pie kā neved
Ak čiči
Cik jauka sajūta
Labi
Es nevērtēju tavu mīlestību un jutos kā Tarzāns
Un visi vīrieši raud līdz Supermenam
Es zinu, ka tu zini, ka tavas mīlestības dēļ es darītu visu
Bet es tevi uztvēru par pašsaprotamu, tagad es karājos pie virves (en un hilito)
Tu aizej un es palieku viens (pavedienā)
Esmu nomodā, vairs neaizveru acis
Karājās uz pavediena bez jūsu mīlestības